Piektdiena, 19.04.2024

Sākums | Rakstu katalogs | Reģistrācija | Ieeja| RSS
     
Izvēlne
Kategorijas
Citāti [1]
Dažādi [15]
Vēsture [2]
Noderīgi [0]
Smieklīgi [12]
Anekdotes [9]
Interesanti [16]
»

Jaunākās Filmas
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Filmas Info
Jaunākie Video
Videoklipi

BUTCHER BABIES- "Yorktown"

Kategorija: Ārzemju muzikas

Videoklipi

Jim Yosef & EMM - Shudder

Kategorija: Ārzemju muzikas

Videoklipi

DK-Zero: iFeel

Kategorija: Ārzemju muzikas

Videoklipi

Chapter & Verse - Lights Go Out

Kategorija: Ārzemju muzikas

Videoklipi

Diviners & Azertion - Feelings

Kategorija: Ārzemju muzikas

Jaunākie Raksti
Raksti

Vienkārši ļoti noguris

Kategorija: Anekdotes

Raksti

Liene Candy

Kategorija: Dažādi

Raksti

Ke$ha

Kategorija: Dažādi

Raksti

The Prodigy

Kategorija: Dažādi

Raksti

Keitija Perija / Katy Perry

Kategorija: Dažādi

Sākums » Raksti » Interesanti

Iedzīvotāju dinamika ,statistika
Vispārīgā informācija
Latvijas robežu kopējais garums pārsniedz 1800 km, tai skaitā 500 km ir jūras robeža.

1918. gada 18. novembrī Latvijas Republika tika pasludināta par neatkarīgu. Bet 1939. gadā pēc Molotova-Ribentropa pakta Latvija un pārējās Baltijas valstis tika pakļautas Padomju Savienības ietekmes sfērai un 1940. gada vasarā varmācīgi iekļautas tās sastāvā.

Kopš 1991.gada 21. augusta Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. 90. gadu sākumā Latvija uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku.

Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika
Pēc Otrā pasaules kara ir nepieciešams izdalīt laika periodu no 1945. līdz 1989. gadam, kad iedzīvotāju skaits pastāvīgi palielinājās, un laika periodu no 1990. gada, kad iedzīvotāju skaits pakāpeniski sarūk. Līdz 90.gadu vidum iedzīvotāju skaita izmaiņas galvenokārt ietekmēja migrācija. Iedzīvotāju dabiskai kustībai bija relatīvi maza ietekme uz iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņām.

Starpkaru periodā Latvija bija uz lauksaimniecību orientēta valsts un pilsētu iedzīvotāju īpatsvars bija samērā zems. Uzspiestu industrializācijas tempu un no citām padomju republikām uz pilsētām orientētas migrācijas rezultātā pilsētās dzīvojošo īpatsvars pieauga no 35 procentiem 1939. gadā līdz 52 procentiem 1959. gadā un līdz apmēram 70 procentiem 80. gados. Lielākās pilsētas attīstījās daudz straujāk. 90. gados urbanizācijas process apsīka. 2009.gadā 68 procenti iedzīvotāju dzīvoja pilsētās.

Galvaspilsēta Rīga ieņem īpašu vietu valsts neproporcionālā iedzīvotāju izvietojumā. Pirms kara 1/6 no Latvijas iedzīvotājiem koncentrējās Rīgā. 70. gadu beigās galvaspilsētā jau dzīvoja 53 procenti jeb vairāk nekā puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem. Pasaulē tik liels iedzīvotāju īpatsvars vienā pilsētā ir ļoti neierasts. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas situācija mainījās. Iedzīvotāju skaits Rīgā (764 tūkstoši pēdējās tautas skaitīšanas laikā 2000. gadā un 713 tūkstoši 2009. gada sākumā) sistemātiski samazinās.

Jau 1930. gadā 13 procenti no Latvijas iedzīvotājiem bija 60 un vairāk gadus veci. Novecošanās process, sevišķi vietējos iedzīvotājos, pēckara periodā saglabājās augstā līmenī. 60 un vairāk gadus veco iedzīvotāju īpatsvars 1970. gadā sasniedza 17,4 procentus un 22,3 procentus 2009.gadā. Šis īpatsvars nedaudz augstāks ir pilsētās.

Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir sastāvējuši no dažādu tautību un etnisko grupu pārstāvjiem. Pēc pēdējās pirmskara tautas skaitīšanas datiem 1935. gadā Latvijā bija 77 procenti latviešu un tikai 8,8 procenti krievu. Pastāvīgas minoritātes Latvijā ir bijuši ebreji (1935. gadā 4,9 procenti) un vācieši (3,3 procenti). Citu tautību īpatsvars ir bijis nenozīmīgs (6 procenti).

Laikposmā no 1940. gada līdz pirmajai pēckara tautas skaitīšanai 1959. gadā latviešu skaits Latvijā samazinājās no 1,5 miljoniem līdz 1,3 miljoniem, kas ir apmēram par 200 000 mazāk nekā pirms kara. Ne migrācijas, ne dabiskās kustības, ne arī minoritāšu asimilācijas rezultātā šis zaudējums nav atgūts. Tas ir unikāls gadījums vēsturē nācijai ar vairāk nekā miljons iedzīvotājiem. Tūlīt pēc kara latviešu īpatsvars bija diezgan augsts, pārsniedzot 80-85 procentus no kopēja iedzīvotāju skaita. Tā cēlonis galvenokārt bija vāciešu repatriācija pirms kara, kā arī ebreju un čigānu iznīcināšana kara laikā.

Pēckara deportācijas un imigrācija no citām padomju republikām būtiski ietekmēja etnisko situāciju Latvijā. Latvija starp Eiropas valstīm izcēlās ar ļoti augstu imigrācijas līmeni un augstu ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvaru (26 procenti 1989. gadā). Latviešu kopskaits pakāpeniski palielinājās no 1 298 000 1959. gadā līdz 1 387 000 1989. gadā, bet tas joprojām bija par 79 tūkstošiem mazāks nekā 1935. gadā. Latviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 62 procentiem 1959. gadā līdz 52 procentiem 1989. gadā. Ļoti strauji pieauga slāvu tautības iedzīvotāju skaits: ukraiņi – 3,1 reizes, baltkrievi – 1,9 reizes un krievi - 1,6 reizes.

Gadsimtu mijā iedzīvotāju etniskajā sastāvā notikušajām pārmaiņām bija cits raksturs. Pirmo reizi pēc kara latviešu īpatsvars sāka pakāpeniski pieaugt (pēc CSP datiem 57,7 procenti pēdējās tautas skaitīšanas laikā 2000. gadā), turpretim krievu, ukraiņu un baltkrievu skaits un īpatsvars samazinājās. Tomēr CSP, publicējot 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus pēc etniskās piederības, izmantoja Iedzīvotāju reģistra informāciju un nevis informāciju pēc iedzīvotāju norādītās etniskās pašapziņas no skaitīšanas personas lapām, līdz ar to neņemot vērā etniskās asimilācijas radīto ietekmi. LU Demogrāfijas centra aprēķini rāda, ka latviešu īpatsvars 2000.gadā bija par 2 procentpunktiem augstāks (59,5 procenti) nekā CSP publicētais.

Saskaņā ar Demogrāfijas centra aprēķiniem 2006. gadā Latvijā bija 60,9 procenti latviešu, 27,9 procenti krievu, 3,4 procenti baltkrievu, 2,3 procenti poļu, 2,1 procenti ukraiņu, 1,3 procenti lietuviešu un 2,1 procenti citu tautību iedzīvotāji.

1992. gadā tika atjaunota Latvijas pilsonības piešķiršana. 1994. gadā tika pieņemts Pilsonības likums. Joprojām liels ir nepilsoņu īpatsvars no Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (2009. gadā - 16 procenti). Krievi veido divas trešdaļas no šīs grupas, baltkrievi un ukraiņi – 20 procentus.

Aptuveni 85 procenti no iedzīvotājiem dzīvo ģimenēs. Laikposmā no 1959. līdz 1989. gadam ģimeņu skaits pastāvīgi palielinājās. Vidējais ģimenes lielums svārstījās no 3,18 līdz 3,12 personām. 2000. gadā šis rādītājs bija samazinājies līdz 2,84. Tomēr jāņem vērā, ka atšķirībā no padomju laika tautas skaitīšanām pēdējā tautskaitē tika izmantota starptautiski plašāk lietotā ģimenes sašaurinātā interpretācija. 2000.gadā Latvijā bija 624,3 tūkstoši ģimeņu, kurās dzīvoja 1775 tūkst.jeb 83,1% no visiem iedzīvotājiem.

Kopējā ģimeņu skaitā ir samazinājies salikto ģimeņu (sastāv no trīs un vairāk paaudžu locekļiem un dažādu pakāpju radniecības) skaits un īpatsvars.

Dzimstība
Latvijai bija raksturīgi zems dzimstības līmenis jau Cariskās Krievijas laikā, it sevišķi ziemeļu un rietumu daļā (Kurzeme un Vidzeme). Dzimstības vispārējais koeficients un laulību auglības rādītāji Latvijā, kur tradicionāli valdošā reliģija bija luterānisms, demonstrē relatīvi lineāru kritumu. Daudz straujāk dzimstības līmenis sāka samazināties 19.gadsimta pēdējā trešdaļā. Kurzeme, Vidzeme, Igaunija un Sankt-Pēterburga bija pirmās provinces Cariskajā Krievijā, kuras piedzīvoja šo kritumu.

Jau īsi pirms Pirmā pasaules kara summārais dzimstības koeficients Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti vai apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem, kad Latvija bija suverēna un neatkarīga valsts, dzimstība nepārtraukti samazinājās, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.-1935. gadā summārais dzimstības koeficients – 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo sevišķi 30. gadu beigās, kad valdība veica speciālus pasākumus dzimstības stimulēšanai.

Pēc kara Latvija piedzīvoja mērenu dzimstības pieaugumu, kam sekoja dzimstības samazināšanās, it īpaši 60. gadu pirmajā pusē. 60. gadu vidū summārais dzimstības koeficients samazinājās līdz 1,7, kas bija viens no viszemākajiem pasaulē.

Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 80. gadu otrajā pusē dzimstības līmenis bija nedaudz virs vidējā Eiropā. Summārais dzimstības koeficients, kas ilgu laika periodu svārstījās starp 1,7 un 1,9, 80. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0 un 1986.-1988. g. sasniedza maksimumu (2,15). Latviešiem šis rādītājs bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Īpaši aprēķini parādīja, ka speciālā dzimstības koeficienta pieaugumu 80. gados sekmēja dažādi faktori, bet vissvarīgākie bija pozitīvās pārmaiņas sieviešu vecuma struktūrā un laulību auglības pieaugums. Latvija ir unikāls piemērs tam kā mērķtiecīga speciālistu un politiķu iesaistīšanās dzimstības regulēšanā var dot neapstrīdamus rezultātus.

90. gados situācija strauji pasliktinājās. Kopš 1988. gada dzimušo skaits un arī speciālie dzimstības rādītāji samazinājās. Laika posmā no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients samazinājās no 2,16 līdz 1,11, bet 21. gs. sākumā tas nedaudz palielinājās (2006. gadā 1,35 un 2008.gadā 1,45). Vēl nekad Latvijas vēsturē dzimstības līmenis nebija tik zems. Tā rezultātā Latvijā ir viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē.

Palielinās ārlaulībā dzimušo skaits. Ja 1980. gadā ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars bija 12,5 procenti un 1990. gadā 16,9 procenti, tad 2008. gadā tas jau sasniedza 43,1 procentu.

Latvija izceļas ar augstu abortu līmeni. Legālo abortu skaits kopš 70.gadiem ir samazinājies. 2008. gadā tika reģistrēti 43 mākslīgie aborti uz 100 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem.

Laulības un šķiršanās
19. gs. beigās Baltijas laulātības modelis atradās starp Eiropas rietumu un austrumu modeļiem, tomēr rietumu modeļa iezīmes bija daudz redzamākas. Biežā laulību atlikšana un ģimenes plānošana bija laulību un reproduktīvās uzvedības raksturīgas iezīmes Latvijas ziemeļu un rietumu daļās. Tendence uz agrīnām laulībām un neprecēto personu īpatsvara samazinājums, kas bija raksturīgs daudzām Eiropas valstīm, Latvijā nebija novērojams līdz tās iekļaušanai PSRS sastāvā.

Izmaiņas politiskajā un sociālajā sistēmā 40. gados būtiski ietekmēja ģimeni, it īpaši laulātības iezīmes. Laulātības un šķiršanās koeficienti strauji palielinājās. Līdz pat 80. gadu beigām vispārējais laulātības koeficients Latvijā bija ļoti augsts (1986.-1988. g. - 9,5). Tomēr kopš 1989. gada tas sistemātiski samazinājās (1992. gadā - 7,2 un 2003. gadā - 4,3). To daļēji var izskaidrot ar konsensuālo savienību izplatību. Pēdējos gados laulātības koeficients ir pieaudzis (2008.gadā -5,7%).

Eiropā Latvija izceļas ar strauju pirmo laulību skaita samazināšanos, un summārais pirmo laulību koeficients vīriešiem un sievietēm ir nokrities zemāk par 0,50, kas rāda, ka pie pašreizējās laulātības intensitātes vismaz puse no visām sievietēm un vīriešiem nekad neapprecēsies.

Raksturīga Latvijas laulību iezīme ir to nestabilitāte, it īpaši kopš 60. gadu vidus. Laulību šķiršanas koeficients ir bijis viens no augstākajiem pasaulē, sasniedzot 5,5 laulību šķiršanās uz 1000 iedzīvotājiem 1979. un 1992. gadā. Laulību šķiršanās rādītājs uz 100 noslēgtām laulībām bija 50 vai vairāk kopš 70. gadu sākuma. 2008. gadā tas bija 48. Kopš 1992. gada summārais šķiršanās koeficients samazinājās (no 0,84 vīriešiem un 0,79 sievietēm 1992. gadā līdz nedaudz zemāk par 0,4 2001.- 2004. gadā. Tomēr pēdējos gados tas nedaudz palielinājies. 2008.gadā tas bija 0.54). No kopējā šķirto laulību skaita divām trešdaļām partneru bija bērni.

Mirstība un dabiskais pieaugums
Līdz Otram pasaules karam saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pat 50. gadu beigās vīriešu paredzamais mūža ilgums Baltijā saglabājās augstāks nekā austrumu un dienvidu Eiropā. Sievietēm tas bija augstāks par Eiropas vidējo līmeni. Tomēr sekojošajās desmitgadēs šī vieta tika pazaudēta. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. Lai gan situācija pēdējos gados uzlabojusies, tomēr jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā (2008. gadā 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm) ir viens no viszemākajiem Eiropā. Īpaši zems tas ir lauku vīriešiem.

Zīdaiņu mirstība Baltijā vienmēr ir bijusi zemāka nekā pārējā Cariskās Krievijas vai PSRS daļā. 1988.-1989. gadā zīdaiņu mirstības koeficients samazinājās līdz 11 uz 1000 dzīvi dzimušajiem (atbilstoši padomju metodoloģijai), un tas bija tuvu daudzām attīstītām valstīm. 90. gados šis rādītājs ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 1997. gadā, tomēr pēdējos gados tas būtiski samazinājās - līdz 10,4 2000. gadā un 6,7-2008. gadā.

Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā, sākot ar 1991. gadu, ir negatīvs. Arī latviešiem tas ir negatīvs no 1991. gada. Negatīvais dabiskais pieaugums strauji kļuva lielāks. 1995. gadā tā apjoms bija pat -17 336 cilvēku. 2000. gadā šis saldo bija –11 957 cilvēki un 2008. gadā -70 58. 1995.-2008. gadā šāda depopulācijas situācija bija novērojama gandrīz visās 33 lielākajās administratīvi teritoriālajās vienībās, izņemot Rīgas rajonu. Depopulācijas situācija, kad nāves gadījumu skaits pārsniedz dzimušo skaitu un iedzīvotāju skaits samazinās, būs vērojama arī tuvākajā nākotnē.
Kategorija: Interesanti | Pievienoja: Antikrists (30.04.2012)
Skatījumu skaits: 1403 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Meklētājs
Mini Profils
Viesis


Grupa:
Viesi
Mēs esam priecīgi redzēt jūs šeit. Lūdzu reģistrējies vai autorizējies!

Sveicam Extrā
tomish23
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 08.04.2024
Dzimums : Sieviete

jutabarkane
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 03.03.2024
Dzimums : Sieviete

imantsnalivaiko93
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 26.02.2024
Dzimums : Sieviete

matiss1119
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 01.02.2024
Dzimums : Sieviete

zanesprigule
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 20.12.2023
Dzimums : Sieviete

jamesklitor
- - - - E X T R A - - - -
Reģistrēts: 07.12.2023
Dzimums : Sieviete

Gadijuma Bilde

Mūsu Aptauja
Kādā svešvalodā skaties filmas ?


javascript:; javascript:;

Kopumā atbilžu: 307

Jaunākie Seriāli
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Seriāla Info
Jaunākie komentāri

Antikrists
teica :
Iesaku 85 minūtē nedaudz aiz titriem paskatīt kaķi Beezel lol lol lol lol lol

Antikrists
teica :
Iesaku tiešām smieklīga komēdija lol lol lol

Zizzy
teica :
Laba filma. smile
Iesakam Apmeklēt

.

.

Nopelni internetā Latvijā!

...
Reklāma
TAVA REKLAMA
Statistika
. . .


. . .
Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0


. . .

EXTRA.UCOZ.LV © 2024 | ROBOTS.TXT | SITEMAP.XML | KONTAKTI