Слевину не везет. Дом опечатан, девушка ушла к другому… Его друг Ник уезжает из Нью-Йорка и предлагает Слевину пожить в пустой квартире. В это время крупный криминальный авторитет по прозвищу Босс хочет рассчитаться со своим бывшим партнером Рабби за убийство сына и в отместку «заказать» его наследника.
О чем может мечтать провинциальная девчонка, приехавшая покорять Москву? У главной героини фильма Маши Смирновой уже имеется список заветных желаний: грудь третьего размера, роскошная шуба, отдельная квартира, любовь и карьера звезды шоу-бизнеса. Когда в руки девушки попадает сказочная книга «12 месяцев», её мечты неожиданно начинают сбываться! Но у каждой медали есть оборотная сторона: желания Маши причиняют вред ее любимым людям. Теперь девушка должна сама бескорыстно творить «чудеса» для других, чтобы спасти своих близких и вернуть свою настоящую любовь.
Эта история о переплетении времен и человеческих чувств. Временной отрезок, который охватывает фильм, составляет тысячу лет: действие параллельно развивается в настоящем времени, 2000-м и 1000-м годах. Главным действующим лицом является Томас Крео, который ищет Древо Жизни, сок которого, как говорят легенды, дарует вечную жизнь, чтобы спасти свою смертельно больную жену Изабель.
История расследования серии убийств, совершенных с особой жестокостью. В ходе следствия выясняется, что все жертвы маньяка — серийные убийцы, долгие годы разыскиваемые полицией. Агент ФБР, ведущий дело, начинает испытывать симпатию к таинственному «мстителю», но это не мешает ему продолжать его поиск. Кроме того, у него возникают подозрения по поводу причастности к этим преступлениям своего коллеги…
На удаленном острове семь будущих агентов ФБР проходят решающий тест, чтобы попасть в элитный отдел «охотников за разумом» — людей, по мельчайшим уликам и любым сведениям составляющих психологические профили опаснейших преступников. Но испытание становится слишком реальным, когда в их группе оказывается настоящий серийный убийца. Успеют ли оставшиеся в живых выявить маньяка в своих рядах, пока он не расправился с каждым поодиночке?
Romantiska komēdija par amerikāni, kas dēļ darba ir spiests doties uz nepazīstamu valsti. Kad ambiciozo advokātu Semu pārved no Ņujorkas uz Šanhaju, viņš nekavējoties iekļūst nepatikšanās, kas draud viņa karjeras beigām. Ar palīdzes asistentes, pārcelšanās speciālistes un gudra reportiera palīdzību Sems ne tikai varēs saglabāt savu darbu un atrast īstu mīlestību, bet atklās arī daudz brīnumaina, ko ir gatava pasniegt Šanhaja.
Sigurnija Vīvere ir bēdu nomākta māte, kura nespēj pārdzīvot bērna pazušanu pirms 15 gadiem. Viņa ļaujas cerībai, ka pusaudze Keita Bosvorta ir viņas pazudusī meita. 2007. gads.
Iluzionistu grupa "Četri jātnieki”, kuru vada Maikls Atlass, var izpildīt gandrīz jebkādu triku – pat ja tas ir īpaši bīstams vai arī ne gluži likumīgs. Aplaupīt banku pavisam citā kontinentā, viņiem tas ir tīrākais sīkums! Taču šādi triki gluži loģiski nevar nepievērst likumsargu uzmanību.
Jauns tirdzniecības menedžeris, kam radās problēmas darbā uzzin, ka zaudējis savu tēvu, ar kuru tam bija saspīlētas atiecības. Mantojumā viņš saņem tikai lūgumu nodot 150 tk kādam Džošam Dēvisam, kurš vēlāk izrādās ir viņa māsas dēls....
Mistikas trillera "Ļaunuma izsaukšana" pamatā ir patiesi notikumi no pasaulslaveno paranormālo parādību pētnieku Eda un Loreinas Vorenu (Patriks Vilsons un Vera Varmiga) dzīves. Kāda ģimene, kuru terorizē savādas parādības viņu nomaļajā lauku mājā, spiesta lūgt abu izmeklētāju palīdzību. Voreni piedzīvo šausminošāko lietu savā mūžā, nonākot aci pret aci ar spēcīgām dēmoniskām parādībām.
Atcerieties nejauko Gru, kurš kopā ar savu palīgu armiju nozaga mēnesi? Viņš atgriezīsies animācijas filmā "Nejaukais es 2"! Tagad, kad Gru ir atstājis supernoziegumu plānošanu pagātnē, lai visu uzmanību veltītu Margo, Edītes un Agneses audzināšanai, Dr. Nefario un dzelteno palīdžu armijai ir ļoti daudz brīva laika. Taču tiklīdz Gru jau sāk iejusties ģimenes cilvēka lomā, īpaši slepenā organizācija, kas cīnās pret ļaunumu visā pasaulē, jau ir uz viņa mājas sliekšņa. Gru un viņa jaunajai sabiedrotajai - aģentei Lūcijai ir jāatklāj, kurš pastrādājis iespaidīgāko ļaundarību pasaulē. Jo tikai pasaulē dižākajam eks-ļaundarim Gru būs pa spēkam notvert to, kurš tīko pēc viņa slavas…
Действие происходит в 2135 году. Человечество пережило два вторжения инопланетной расы «жукеров», лишь чудом уцелев, и готовится к очередному вторжению. Для поиска пилотов и военачальников, способных принести Земле победу, создаётся военная школа, в которую отправляют самых талантливых детей. Среди этих детей Эндрю (Эндер) Виггин, будущий полководец Международного флота Земли и единственная надежда человечества на спасение.
Тору предстоит сразиться за спасение Земли и Девяти Миров от таинственного врага из времен, предшествовавших возникновению вселенной. После событий «Тора» и «Мстителей» главный герой борется за восстановление порядка в космосе, но древняя раса во главе с мстительным Малекитом возвращается, чтобы погрузить вселенную обратно во тьму. Столкнувшись с врагом, которому не способен противостоять ни Один, ни весь Асгард, Тор отправляется в самое рискованное путешествие, которое воссоединит его с Джейн Фостер с Земли и заставит пожертвовать всем ради спасения вселенной.
Он был молод, красив и чертовски талантлив. Начав с нуля, он смог построить мировую империю соблазна. О нем грезили женщины. Ему завидовали мужчины. Он соблазнил миллионы. Его звали Стив Джобс.
Успешный адвокат, стоящий практически на вершине успеха и на пороге собственной свадьбы, из любопытства и, конечно, ради денег соглашается на предложение своего давнего знакомого, имеющего тесные связи с преступным миром, перевезти из Мексики в США партию кокаина стоимостью 20 млн. долл.
Latvijas—Krievijas miera līgums tika parakstīts 1920. gada 11. augustā starp Latviju un Krievijas PFSR. Tas oficiāli noslēdza Latvijas Brīvības cīņas. Latvijas—Krievijas miera līgums 1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība, bet 11. septembrī — Somijas un Latvijas valdības saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas.Lietuvas valdība šādu piedāvājumu saņēma 15. septembrī. Krievija ārlietu tautas komisāra G.Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts "sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm”, atšķirībā no Igaunijas, Somijas un Lietuvas, kurām Krievija piedāvāja arī atzīt to neatkarību.
Sākotnējā Baltijas valstu nostāja bija tāda, ka sarunas ar Krieviju notiek kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt sarunu uzsākšanu bilaterāli ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi.
14.—15.septembrī Tallinā notika Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Visiem konferences dalībniekiem bija vienota nostāja, ka ar lieliniekiem iespējams slēgt tikai pamieru. Nākamajā konferencē šādā pašā sastāvā, kas notika Tartu no 29. septembra līdz 1. oktobrim, nolēma neuzsākt separātas [ar katru valsti atsevišķas] miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus.
Pirmās debates Latvijas Tautas padomē par iespējamām miera sarunām ar Krieviju notika 1919. gada 6. oktobrī. Debatēs izkristalizējās vismaz trīs iespējamās pieejas miera sarunām. Pirmo pieeju pārstāvēja Latvijas Pagaidu valdība, un to formulēja ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics — miera sarunas jāved kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm, pēc pamiera noslēgšanas miera sarunas uzsākamas tikai ar tādu Krieviju, kurā būtu neboļševistiska valdība. Otro pieeju pārstāvēja opozīcijā esošie sociāldemokrāti — nekavējoties uzsākamas pamiera sarunas, kuru noteikumi būtu Latvijas atzīšana no Krievijas puses de iure, Latgales atstāšana un Pētera Stučkas valdības likvidēšana; miers sarunas uzsākamas nekavējoties pēc pamiera noslēgšanas. Trešās, marginālās, pieejas pārstāvji uzskatīja, ka ar lieliniecisko Krieviju nav uzsākamas nekādas sarunas.
Turpmākās debates par iespējamām miera sarunām ar Krieviju pārtrauca Bermonta karaspēka 8. oktobrī uzsāktais uzbrukums.
Tikai novembrī Baltijas valstis atsāka sarunas par miera jautājumu ar Krieviju, kad no 11. līdz 19. novembrim Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas un novērotāji no Polijas un Somijas satikās Tartu. Ievērojot to, ka stāvoklis bija pilnībā manījies, konference nedeva nekādus reālus rezultātus. Igaunija bija nolēmusi uzsākt separātas sarunas ar Krieviju. Šīs sarunas sākās 5. decembrī Tartu.
Taču, ievērojot to, ka Latgale joprojām atradās lielinieku rokās, Latvija nevarēja sekot Igaunijas paraugam. Tomēr Latvija uz Tartu nosūtīja novērotāju delegāciju, kuras sastāvā bija Arveds Bergs, Fricis Menders, Kārlis Pauļuks un Kārlis Bušs.
8. decembrī Latvijas novērotāju delegācija saņēma Krievijas piedāvāto pamiera projektu. Slepenības dēļ, uz kuras ievērošanu uzstāja Z.Meierovics, Krievijas pusi informēja, ka Latvijas atbilde tikts dota F.Mendera privātā vēstulē Krievijas pārstāvim Ādolfam Joffem. 16. decembrī F.Menders Z.Meierovica kabinetā uzrakstīja "privātu” vēstuli, kurā tika formulēti Latvijas noteikumi — sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievija izsaka gatavību atstāt Latgali un likvidēt P.Stučkas valdību; sarunām jābūt slepenām un jānotiek Sarkanā Krusta delegācijas piesegā. 24. decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi.
1920. gada 2. janvārī, saskaņā ar panākto vienošanos, Latvijas Sarkanā Krusta delegācija (oficiālie locekļi — Tautas padomes pārstāvji F.Menders un Andrejs Frīdenbergs, speciālists militāros jautājumos artilērijas kapteinis N.Fogelmanis un inženieris Kārlis Ozols) izbrauca uz Maskavu. Galvenais delegācijas uzdevums bija sākt slepenas pamiera sarunas. Maskavā delegācija ieradās 6. janvārī.
Kamēr delegācija vēl atradās ceļā, 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē. Ofensīvas sekmīgā attīstība, lai gan sākotnēji sarežģīja sarunu gaitu, turpmāk bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja to sekmīgu noslēgumu. 13. janvāra sēdē Krievijas puse bija spiesta piekrist slepena pamiera noslēgšanai. 1920. gada 30. janvārī pulksten 3 naktī tika parakstīts līgums par slepenu pamieru. Līgumā tika noteikts, ka karadarbība starp abām pusēm tiks izbeigta 1920. gada 1. februārī pulksten 12 dienā. Krievijas puse piekrita atstāt visu Latgales teritoriju. Līgumam bija jāpaliek slepenam līdz brīdim, kad Latvijas puse piekritīs tā publicēšanai.
Pēc līguma parakstīšanas frontē iestājās relatīvs miers, taču notika intensīvas izlūkvienību sadursmes.
1920. gada 2. februārī Igaunija un Krievija Tartu parakstīja miera līgumu. Kad 7. februārī Latvijas Ārlietu ministrija saņēma Igaunijas—Krievijas līguma tekstu, tas radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo līgumā fiksētie saimnieciskie noteikumi — kā iespējamais precedents paredzamo sarunu laikā — Latviju neapmierināja — līguma 8. pantā Igaunija atteicās no jebkādu Igaunijas teritorijā karadarbības radīto zaudējumu atlīdzināšanas no Krievijas puses; 11. pantā Igaunija atteicās no jebkādām saimnieciskām prasībām pret Krieviju, kuras varētu izrietēt no kādreizējās Igaunijas atrašanās Krievijas sastāvā; 16. pantā Igaunija Krievijai piešķīra plašas ekonomiskas privilēģijas, neapliekot ar muitas nodevām tranzītu, bet Igaunijas ostās Krievija saņēma praktiski eksteritoriālas tiesības. Lai izvairītos no nepatīkamā precedenta, Latvijas valdība uzsāka ļoti rūpīgu gatavošanos sarunām. Grūtības radīja arī delegācijas sastādīšana, jo paredzamās Satversmes sapulces vēlēšanas atturēja virkni politiķu iesaistīties delegācijas sastāvā. Beidzot 26. martā Z.Meierovics paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai.
Latvijas delegācija miera sarunām, kuras sastāvā bija ārlietu ministra biedrs Aurēlijs Zēbergs, tieslietu ministrs K.Pauļuks, pulkvedis Eduards Kalniņš, Jānis Vesmanis un Pēteris Berģis, no Rīgas izbrauca 10. aprīlī. Kopā ar ekspertiem un tehnisko personālu delegācijā bija 34 personas. Oficiālās miera sarunas sākās 16. aprīlī Maskavā. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe.
Sarunas noritēja sešās komisijās — militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finansu un reevakuācijas.
Sarunu sākumposmu aizņēma Latvijas puses centieni panāk no Krievijas piekrišanu, ka tā 1918. gadā ir iebrukusi Latvijā, ko izraisīja cerības panāk atlīdzību par kara darbības radītajiem zaudējumiem. Pēc tam, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka Krievijas puse šajā jautājumā nepiekāpsies, delegācijas pārgāja pie robežu jautājuma, kas galvenajos vilcienos tika atrisināts līdz 19. maijam.
Kad kompromiss par robežu bija panākts, Latvijas delegācijas vadītājs A.Zēbergs 22. maijā atgriezās Rīgā, it kā, lai personīgi sniegtu ziņojumu Z.Meierovicam. Taču patiesībā, sarunu vešana Maskavā bija izsmēlusi viņa spēkus. Jūnijā viņš oficiāli atteicās ne tikai no delegācijas vadības, bet arī no ārlietu ministra biedra posteņa. Viņa vietā par delegācijas vadītāju kļuva J.Vesmanis.
Līdz jūnija vidum bija izdevies saskaņot līguma pirmos četrus pantus — Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses, robežu jautājums un, tā sauktās, drošības garantijas — abpusēja apņemšanās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju darbību. 12. jūnijā tika parakstīts arī bēgļu reevakuācijas līgums.
17. jūnija delegāciju debatēs Krievija formulēja savu viedokli ekonomiskajos jautājumos, no kura tā neatkāpās līdz pat sarunu noslēgumam — Krievija atteicās pilnībā reevakuēt no Latvijas izvestās iekārtas un citas materiālās vērtības; atteicās atzīt Latvijas tiesības uz Krievijas zelta daļu; atteicās kompensēt kara radītos zaudējumus.
Jūnija otrajā pusē Latvijas delegācijas locekļi bija noguruši, un vairāki no viņiem smagi slimi. Maskavā plosījās tīfs. Tādēļ 22. jūnijā Z.Meierovics nolēma ierosināt turpmākās sarunas pārcelt uz Rīgu. Sākotnēji Krievijas puse priekšlikumu noraidīja, atsaucoties uz to, ka tas kaitētu Krievijas prestižam. Taču 9. jūlijā Krievijas puse piekāpās.
1920. gada jūlijā sarunas tika pārceltas uz Rīgu. 15. jūlija rītā Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā iebrauca Rīgā. Delegācija apmetās viesnīcā "Pēterpils" Pils laukumā, aizņemot 30 numurus. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe.
Latvijas delegāciju vadīja J.Vesmanis, un tās sastāvā bija pulkvedis E.Kalniņš, K.Pauļuks, K.Bušs un Ansis Buševics. Delegāciju apkalpoja astoņi sekretāri un 26 eksperti.
Sarunu gaitā Latvijas puse atkārtoti mēģināja panākt Krievijas piekāpšanos ekonomiskajos jautājumos, taču veltīgi. Ievērojot Krievijas karaspēka straujo virzīšanos Varšavas virzienā, Krievijas delegācija kļuva aizvien nepiekāpīgāka. Latvijai atlika samierināties ar jau panākto. Pēdējā sarunu sēde notika 9. augustā.
11. augustā pulksten 12:40 Latvijas—Krievijas miera līgums tika parakstīts ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu. Latvijas Republikas vārdā to parakstīja J.Vesmanis, P.Berģis, A.Buševics, E.Kalniņš un K.Pauļuks. Krievijas puses vārdā līgumu parakstīja Ā.Joffe un J.Gaņeckis.
Līguma saturs Līgums sastāvēja no preambulas un 23 pantiem.
Ar 1. pantu tika deklarēts, ka ar līguma spēkā stāšanās brīdi kara stāvoklis starp abām pusēm tiek izbeigts. Pantam pielikumā bija īpaša vienošanās, ka jebkura kara darbība uz abu valstu robežas tiek pārtraukta 13. augustā pulksten 24.
2. pants Latvijai bija pats svarīgākais no politiskā viedokļa. Tajā "Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. Tas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai de iure. Šis pants joprojām ir viens no galvenajiem Latvijas valststiesiskās doktrīnas stūrakmeņiem un būtiskākajiem argumentiem Latvijas valsts tiesiskās kontinuitātes uzturēšanā.
3. pantā bija noteikta Latvijas un Krievijas robeža. Šajā pantā noteiktā robežlīnija un no tā izrietošais Abrenes jautājums, līdztekus politiskām problēmām, bija viens no šķēršļiem Latvijas—Krievijas robežlīguma parakstīšanai 20. gs. deviņdesmitajos gados.
4. pantā abas puses apņēmās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju un bruņotu grupējumu darbību. No vienas puses, šo pantu Krievija nekad tā arī netika ievērojusi. No otras puses, tā šo pantu intensīvi izmantoja politiska spiediena izdarīšanai uz Latviju.
5. pants saturēja abu pušu atteikšanos no savstarpējām prasībām kara radīto zaudējumu atlīdzināšanā, bet 6. pantā abas puses vienojās, ka centīsies panāk starptautiska fonda izveidi kara radīto postījumu novēršanai.
7. pantā tika atrisināts karagūstekņu jautājums.
8. pantā tika noteikta abu pušu robežās dzīvojošo personu pilsonība, un 9. pantā formulēta pilsonības jautājuma ietekme uz jūnijā noslēgto bēgļu reevakuācijas līgumu. Arī šī panta izpildi Krievija centās kavēt visiem iespējamiem līdzekļiem.
10.—16. pants regulēja Latvijas un Krievijas attiecību ekonomiskos jautājumus par tik, par cik tie izrietēja no Latvijas bijušās piederības Krievijai, nosakot kārtību un apjomus, kādos īpašums, kā arī arhīvi un cita dokumentācija, kas nonākusi Krievijas teritorijā, nododama Latvijas pusei. Lai gan šie līguma panti paredzēja visai ierobežotu īpašuma atdošanu, arī šīs ierobežotās saistības Krievija pilnībā nekad tā arī neizpildīja.
17. pantā tika paredzēta savstarpējā tirdzniecības līguma noslēgšana visdrīzākajā laikā, kā arī tika regulēti muitas un tranzīta jautājumi. Šajā pantā paredzēto tirdzniecības līgumu izdevās parakstīt tikai 1927. gadā.
18. pants skāra kuģošanas noteikumus, kā arī paredzēja abu pušu līdzdalību Baltijas jūras attīrīšanā no mīnām.
19. pants attiecās uz savstarpējo diplomātisko un konsulāro attiecību nodibināšanu.
20. pantā tika noteikta otras puses pilsoņu amnestija, kas sodīti par politiskiem un administratīviem nodarījumiem.
21. pants paredzēja jauktas komisijas nodibināšanu tiesisku strīdu risināšanai.
22. un 23. pants skāra procesuālus jautājumus.
Līguma ratifikācija 2. septembrī Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot Likumu par mieru ar Krieviju, līgumu ratificēja. Krievija līgumu ratificēja 9. septembrī. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika Maskavā 1920. gada 4. oktobrī.
Komentārs Robeža starp Krieviju un Latviju netika novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. Miera līguma parakstīšanas laikā Krievijas PFSR piekāpās robežas ziemeļu daļā (Abrenes/Pitalovas apvidū), bet Latvijas Republika dienvidu daļā (Drisas apvidū). KPFSR pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet Kacēnu pagastā, Linavas pagastā, Purvmalas pagastā, Augšpils pagastā un Gauru pagastā daudz krievu.
Корделл Уокер — не только преданный друг, готовый пожертвовать ради товарища собственной жизнью, но и неумолимый враг, который сделает всё возможное и невозможное, чтобы преступник предстал перед законом. Он работает классическими методами, часто полагаясь на инстинкты, доставшиеся ему от индейских предков. У его партнёра Джеймса Триветта, более современный подход к расследованию преступлений. Рейнджерам помогают в их борьбе за справедливость СиДи Паркер — старый рейнджер, уже вышедший в отставку, и Алекс Кейхилл — адвокатесса, безумно влюблённая в Уокера.
На языке интернет пользователей «+100500» — ярко выраженное одобрение записи на форуме, в блоге, выложенного изображения или видео. Обзор самых смешных видеороликов рунета. Впервые в истории отечественного ТВ проект, снискавший невероятную популярность среди интернет-аудитории, выйдет в телевизионный эфир. Проект «+100500» появился год назад — стихийно, не ради денег и даже не ради славы. Ведущий программы Максим Голополосов, вдохновившись выпусками американского интернет-шоу Рэя Уильяма Джонсона «=3», решил, что сможет повеселить своих друзей не хуже.
МакГайвер талантливый ученый, тонкий психолог, пацифист. Ненавидит огнестрельное оружие. Его оружие — это смекалка и знания (из области физики, химии и психологии). Единственный его верный «напарник» — швейцарский армейский ножик.
Сериал "Вызов" повествует нам о планете Земля, после так называемых Бледных войн - противостояние землян и прилетевших на поселение инопланетян. На протяжении войны потери с обеих сторон достигли ужасающих масштабов, к тому же на планету по ошибке попали терраформирующие машины пришельцев, и тогда маленькая группа солдат поняла, что продолжать войну не имеет смысла, это приводит лишь к взаимному истреблению. Тогда они решают бросить вызов своим командирам, новость распространяется по цепной реакции и это приводит к перемирию между вотанцами и землянами. Сериал начинается с того времени, когда после первого перемирия проходит пятнадцать лет. Некий бывший солдат Нолан Джозеф вместе со своей приемной дочерью-инопланетянкой Айрисс, попадает в свой родной город Сент-Луис, вынужденно становясь защитником жителей городка на посту шерифа. Он становится жителем города, который теперь носит гордое название Вызов, где живет более шести рас, и ему предстоит борьба с силами, пытающимися уничтожить его с лица Земли.
Сериал рассказывает о Шоне Уолкере, обычном хорошем парне, который расследует загадочное исчезновение своей невесты Лейлы, что невольно приводит его к величайшему заговору в истории США. Поиски Шона затронут жизни группы незнакомцев, включая новоизбранного президента США Мартинеса; Софию, лидера таинственной группы заключённых; подозрительного тестя Шона. Всемирный заговор, который может изменить судьбы мира, неизбежно приведет их к столкновению в будущем.
В «Королях побега» рассказывается о необычной команде: приставы и бывшие беглецы предпринимают совместные усилия для поимки преступников, которые бежали из заключения. Чарли Дюшамп в исполнении Ласа Алонсо вместе с Реем Занкенелли, которого играет Доменик Ломбардоззи решают использовать нововведение в своей непростой работе: они привлекают к поимке преступников тех, кто уже сбегал из тюрьмы. Старые методы поиска изжили себя, и пора попробовать что-то новенькое.
Группа из семи человек, не знакомых друг с другом, просыпается в заброшенном городе. Каждый приходит в себя в комнате, запертой на ключ, откуда легко выйти. Повсюду развешены камеры слежения, 24 часа в сутки за участниками эксперимента ведется наблюдение. Никто из похищенных не связан между собой, они ломают голову над тем, каковы причины и цели того, что их свели вместе?Первой мыслью к спасению становится побег, однако после приближения к определенной черте замкнутого пространства пленник отключается, а затем все начинается по новой. Из очаровательного города с китайским ресторанчиком нет выхода — такова вторая мысль, которая сеет страх и панику. Потом пострадавшие понимают, что кто-то играет с ними в жестокую игру, и приходит единственно верное решение — сплотиться и начать самим разгадывать таинственную головоломку.
Главная героиня - детектив, которая не умеет сдерживать свои эмоции. Она крутит роман с мужчиной, который уже давно женат (впрочем, он не единственный), она все больше начинает выпивать и уже давно не верит в Бога. Она потеряла интерес к жизни, ей совершенно наплевать, что будет с ней и окружающими людьми (Грэйс все равно что будет с исчезнувшей десятилетней девочкой). Но однажды ее жизнь меняется: когда она была в состоянии алкогольного опьянения, то сбила насмерть человека, а потом перед ней появился ангел. Ангел прибыл на землю, чтобы передать Грэйс послание от господа, в котором он сообщает женщине, что дает ей еще один шанс...
Бо - это суккуб. Так как она выросла в человеческой семье, и понятия не имела о своем происхождении, считала себя уродом. А то, что она не умела контролировать свой голод, заставило ее стать беглянкой, за плечами которой много трупов. Но эти изменилось после того как клан Фэйри объяснил ей кто же она на самом деле. Так как она не хотела выбирать между кланами Света и Тьмы, она решила быть на стороне людей. Но она не одна в этом деле и ее помощники детектив-оборотень Дайсон, русская воровка Кензи и доктор Лорен, помогают ей.
В одном древнем королевстве у короля было три трона – на один из них – чёрного цвета, король сел только один раз. В этот день началась война. Три его дочери, Катерина, средняя Каролина и младшая Фантагиро, воспитывались в детстве по-разному. Две старшие девочки вышивали, учились готовить, как и полагается всем девочкам, а самая младшая изучала оружие и боевые искусства – с детства ей было известно её особое предназначение – спасти своё королевство от страшного врага. И как только её помощь понадобилась, она пошла воевать, хотя это было сделано против воли короля. Весь сериал рассказывает о приключениях смелой и отважной девушки с сердцем рыцаря. Ей пришлось пройти множество испытаний, победить всех врагов своей страны. И наградой ей стала большая любовь и честное имя героини.
Стив МакГарретт когда-то был офицером морского флота, а теперь работает простым полицейским детективом. Он вернулся в Оаху, для расследования убийства его отца. А после того как губернатор уговорит его новую команду штата Гавайи, остался на острове. Эта команда может действовать без лишних бюрократических заморочек, ведь у них есть иммунитет делать все нужное дабы поймать одну крупную дичь в городе.
.gif "Viss vieglākai interneta lietošanai un jūsu atpūtai"){kind=small}
