Слевину не везет. Дом опечатан, девушка ушла к другому… Его друг Ник уезжает из Нью-Йорка и предлагает Слевину пожить в пустой квартире. В это время крупный криминальный авторитет по прозвищу Босс хочет рассчитаться со своим бывшим партнером Рабби за убийство сына и в отместку «заказать» его наследника.
О чем может мечтать провинциальная девчонка, приехавшая покорять Москву? У главной героини фильма Маши Смирновой уже имеется список заветных желаний: грудь третьего размера, роскошная шуба, отдельная квартира, любовь и карьера звезды шоу-бизнеса. Когда в руки девушки попадает сказочная книга «12 месяцев», её мечты неожиданно начинают сбываться! Но у каждой медали есть оборотная сторона: желания Маши причиняют вред ее любимым людям. Теперь девушка должна сама бескорыстно творить «чудеса» для других, чтобы спасти своих близких и вернуть свою настоящую любовь.
Эта история о переплетении времен и человеческих чувств. Временной отрезок, который охватывает фильм, составляет тысячу лет: действие параллельно развивается в настоящем времени, 2000-м и 1000-м годах. Главным действующим лицом является Томас Крео, который ищет Древо Жизни, сок которого, как говорят легенды, дарует вечную жизнь, чтобы спасти свою смертельно больную жену Изабель.
История расследования серии убийств, совершенных с особой жестокостью. В ходе следствия выясняется, что все жертвы маньяка — серийные убийцы, долгие годы разыскиваемые полицией. Агент ФБР, ведущий дело, начинает испытывать симпатию к таинственному «мстителю», но это не мешает ему продолжать его поиск. Кроме того, у него возникают подозрения по поводу причастности к этим преступлениям своего коллеги…
На удаленном острове семь будущих агентов ФБР проходят решающий тест, чтобы попасть в элитный отдел «охотников за разумом» — людей, по мельчайшим уликам и любым сведениям составляющих психологические профили опаснейших преступников. Но испытание становится слишком реальным, когда в их группе оказывается настоящий серийный убийца. Успеют ли оставшиеся в живых выявить маньяка в своих рядах, пока он не расправился с каждым поодиночке?
Romantiska komēdija par amerikāni, kas dēļ darba ir spiests doties uz nepazīstamu valsti. Kad ambiciozo advokātu Semu pārved no Ņujorkas uz Šanhaju, viņš nekavējoties iekļūst nepatikšanās, kas draud viņa karjeras beigām. Ar palīdzes asistentes, pārcelšanās speciālistes un gudra reportiera palīdzību Sems ne tikai varēs saglabāt savu darbu un atrast īstu mīlestību, bet atklās arī daudz brīnumaina, ko ir gatava pasniegt Šanhaja.
Sigurnija Vīvere ir bēdu nomākta māte, kura nespēj pārdzīvot bērna pazušanu pirms 15 gadiem. Viņa ļaujas cerībai, ka pusaudze Keita Bosvorta ir viņas pazudusī meita. 2007. gads.
Iluzionistu grupa "Četri jātnieki”, kuru vada Maikls Atlass, var izpildīt gandrīz jebkādu triku – pat ja tas ir īpaši bīstams vai arī ne gluži likumīgs. Aplaupīt banku pavisam citā kontinentā, viņiem tas ir tīrākais sīkums! Taču šādi triki gluži loģiski nevar nepievērst likumsargu uzmanību.
Jauns tirdzniecības menedžeris, kam radās problēmas darbā uzzin, ka zaudējis savu tēvu, ar kuru tam bija saspīlētas atiecības. Mantojumā viņš saņem tikai lūgumu nodot 150 tk kādam Džošam Dēvisam, kurš vēlāk izrādās ir viņa māsas dēls....
Mistikas trillera "Ļaunuma izsaukšana" pamatā ir patiesi notikumi no pasaulslaveno paranormālo parādību pētnieku Eda un Loreinas Vorenu (Patriks Vilsons un Vera Varmiga) dzīves. Kāda ģimene, kuru terorizē savādas parādības viņu nomaļajā lauku mājā, spiesta lūgt abu izmeklētāju palīdzību. Voreni piedzīvo šausminošāko lietu savā mūžā, nonākot aci pret aci ar spēcīgām dēmoniskām parādībām.
Atcerieties nejauko Gru, kurš kopā ar savu palīgu armiju nozaga mēnesi? Viņš atgriezīsies animācijas filmā "Nejaukais es 2"! Tagad, kad Gru ir atstājis supernoziegumu plānošanu pagātnē, lai visu uzmanību veltītu Margo, Edītes un Agneses audzināšanai, Dr. Nefario un dzelteno palīdžu armijai ir ļoti daudz brīva laika. Taču tiklīdz Gru jau sāk iejusties ģimenes cilvēka lomā, īpaši slepenā organizācija, kas cīnās pret ļaunumu visā pasaulē, jau ir uz viņa mājas sliekšņa. Gru un viņa jaunajai sabiedrotajai - aģentei Lūcijai ir jāatklāj, kurš pastrādājis iespaidīgāko ļaundarību pasaulē. Jo tikai pasaulē dižākajam eks-ļaundarim Gru būs pa spēkam notvert to, kurš tīko pēc viņa slavas…
Действие происходит в 2135 году. Человечество пережило два вторжения инопланетной расы «жукеров», лишь чудом уцелев, и готовится к очередному вторжению. Для поиска пилотов и военачальников, способных принести Земле победу, создаётся военная школа, в которую отправляют самых талантливых детей. Среди этих детей Эндрю (Эндер) Виггин, будущий полководец Международного флота Земли и единственная надежда человечества на спасение.
Тору предстоит сразиться за спасение Земли и Девяти Миров от таинственного врага из времен, предшествовавших возникновению вселенной. После событий «Тора» и «Мстителей» главный герой борется за восстановление порядка в космосе, но древняя раса во главе с мстительным Малекитом возвращается, чтобы погрузить вселенную обратно во тьму. Столкнувшись с врагом, которому не способен противостоять ни Один, ни весь Асгард, Тор отправляется в самое рискованное путешествие, которое воссоединит его с Джейн Фостер с Земли и заставит пожертвовать всем ради спасения вселенной.
Он был молод, красив и чертовски талантлив. Начав с нуля, он смог построить мировую империю соблазна. О нем грезили женщины. Ему завидовали мужчины. Он соблазнил миллионы. Его звали Стив Джобс.
Успешный адвокат, стоящий практически на вершине успеха и на пороге собственной свадьбы, из любопытства и, конечно, ради денег соглашается на предложение своего давнего знакомого, имеющего тесные связи с преступным миром, перевезти из Мексики в США партию кокаина стоимостью 20 млн. долл.
Otrais pasaules karš iegājis vēsturē kā militārs konflikts, kura gaitā neviena no karojošajām pusēm – ne nacistiskā Vācija un tās sabiedrotās, ne arī tā dēvētā antihitleriskā koalīcija (ASV, Lielbritānija un PSRS) – necentās ievērot starptautiski fiksētās kara laika paražas un normas. Taču ilgu laiku pēc tā dažādu valstu vēsturnieki, vadoties pēc principa "uzvarētājus netiesā”, lielākoties rakstīja tikai par nacistu noziegumiem, aizmirstot, ka arī uzvarētājlielvalstis, it īpaši Padomju Savienība, nevarēja lepoties ar bruņnieciskumu un saudzību pret civiliedzīvotājiem.
Pēdējos gados situācija ir būtiski mainījusies, un tagad ļoti daudzu vēsturnieku uzmanības centrā ir tieši prātam neaptveramie sarkanās armijas noziegumi kara beigu fāzē Vācijas teritorijā. Jaunākajā vēstures literatūrā šajā sakarā ieviests pat termins "vācu holokausts”, bet Austrumprūsijas asiņainā ziema tiek uzskatīta par vienu no visbriesmīgākajām un šaušalīgākajām Otrā pasaules kara epizodēm.
Austrumprūsija bija pirmā Vācijas zeme, kurā padomju karaspēka daļas iebruka jau 1944. gada oktobrī, bet karadarbība vācu teritorijā plašā frontē iesākās 1945. gada janvārī. Izcilais vācu militārvēsturnieks Joahims Hofmans darbā "Staļina iznīcības karš” raksta, ka padomju iebrukumu Austrumvācijas zemēs, vienalga, vai tā būtu Austrumprūsija, Rietumprūsija un Danciga, Pomerānija, Brandenburga vai Silēzija, pavadīja jaunākajā pasaules vēsturē nepiedzīvota vardarbība.
Lūk, viņa minētie raksturīgākie sarkanarmiešu noziegumi: karagūstekņu un jebkura dzimuma un vecuma civiliedzīvotāju masveida nogalināšana, sieviešu, arī bērnu un sirmgalvju masveida izvarošana (bieži ar atbaidošām blakus izdarībām gandrīz līdz pat nāvei), apzināta māju, ciemu, pat veselu pilsētas kvartālu nodedzināšana, sistemātiska aplaupīšana, marodierisms, privātā un sabiedriskā īpašuma iznīcināšana un, beidzot, vīriešu, sieviešu un jauniešu masveida deportācijas uz Padomju Savienību vergu darbos, parasti izšķirot ģimenes.
Balstoties uz neapstrīdētiem avotu materiāliem, visi šie noziegumi tagad ir plaši dokumentēti un atspoguļoti Vācijā izdotajā oficiālajā Otrā pasaules kara vēsturē. Vasarā dienas gaismu ieraudzīja izdevuma "Vācu reihs un Otrais pasaules karš” noslēdzošais, desmitais sējums divās grāmatās, kuras veltītas tieši Vācijas sakāvei un padomju karaspēka darbībai vācu teritorijā. Beidzot ir pabeigts darbs, ko uzsāka pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem.
Ideoloģiskā gatavošanās varmācībai
Labi zināms ir fakts, ka līdz ar Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā Otrā pasaules kara attīstībā iezīmējās jauna fāze. Tas ieguva izteiktu "pasaules uzskatu kara” dimensiju, jo nacisti sāka īstenot rasistiski un politiski motivētu iznīcības karu pret ebrejiem un boļševismu. Ne tik zināma ir cita patiesība – arī padomju diktators Josifs Staļins 1941. gada 6. novembrī pasludināja un konsekventi īstenoja iznīcības karu pret vāciešiem. Viņš izteicās: "Nu ko, ja vācieši grib iznīcības karu, viņi to saņems.”
Padomju militārā propaganda bija vērsta, lai iepotētu neiecietību pret ienaidnieku un iedvestu karavīriem cīņas sparu, uzkurinot un atraisot viszemiskākos instinktus. Ar īpašu degsmi šajā jomā izcēlās rakstnieks un publicists Iļja Ērenburgs, kura prātam neaptverama naida pilnie raksti ar aicinājumiem nogalināt ikvienu vācieti pārplūdināja sarkanās armijas avīzi "Krasnaja zvezda” ("Sarkanā zvaigne”). Šos rakstus, kuru skaits stipri pārsniedza tūkstoti, parasti pārpublicēja daudzas citas militārās avīzes, un tie bieži vien bija pirmie, kurus lasīja ierakumos sēdošie un pēc atriebības tvīkstošie padomju karavīri.
Lai gūtu priekšstatu par šo rakstu saturu un tajos pausto cilvēku nīšanas filozofiju, pietiek iepazīties ar bēdīgi slaveno un bieži citēto uzsaukumu "Nogalini”, ko publicēja 1942. gada 25. oktobrī. Ērenburgs rakstīja: "Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds "vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds "vācietis” liek strādāt šautenes aptverei. (..) Neskaiti dienas. Neskaiti verstis. Skaiti tikai tevis nogalinātos vāciešus.”
Pēdējos gados iznākušajos Rietumu vēsturnieku darbos par padomju karaspēka iebrukumu Austrumvācijā Ērenburga kā publicista darbība vienmēr analizēta un vērtēta izteikti negatīvā nozīmē. Arī pieminētā izdevuma "Vācu reihs un Otrais pasaules karš” desmitajā sējumā ietverta sadaļa "Militārās preses loma: Iļjas Ērenburga precedents”. Galvenie secinājumi gan liecina, ka sadaļas autors Manfreds Ceidlers joprojām nav pārvarējis daudziem vācu militārvēsturniekiem raksturīgo vainas apziņas sindromu. Tāpēc izteiktie vērtējumi ir tādi samocīti, piesardzīgi, bet visumā tomēr viennozīmīgi. Varam izlasīt atzinumu, ka Ērenburga rakstu ietekmē padomju karavīri varēja gūstekņus nošaut, bet varēja to arī nedarīt, varēja sievietes izvarot, bet tas nebija obligāti. Viss it kā bijis atkarīgs no intelekta pakāpes, no rakstos pausto ideju un aicinājumu izpratnes. Taču katrā ziņā Ērenburgs esot pārkāpis rasisma slieksni.
Vairākos citos vācu vēsturnieku darbos nostāja ir daudz striktāka. Joahims Hofmans Ērenburgu salīdzina ar nacistu gauleiteru Jūliusu Štreiheru, kuram par antisemītisma sludināšanu un aicinājumiem iznīcināt ebrejus Nirnbergas tribunāls 1946. gada oktobrī piesprieda nāves sodu. Viņš norāda – ja Štreihers bija galvenais kūdītājs pret ebrejiem, tad būtu ne vien taisnīgi, bet pat nepieciešami Ērenburgu nosaukt par galveno kūdītāju pret vāciešiem.
Viss sākās Nemmersdorfā
Viena no pirmajām apdzīvotajām vietām, kur 1944. gada 21. oktobrī iebruka padomju karaspēks, bija Nemmersdorfas (tagad – Majakovskas) ciems Austrumprūsijas dienvidaustrumos. Pēc divām dienām vāciešiem izdevās šo ciemu atkarot. Atklājās neiedomājami šaušalīga aina, kas atgādināja drūmos viduslaikus. Visas ciemā palikušās meitenes (8 – 12 gadu vecas) un sievietes (arī kāda 84 gadus veca kundze) bija izvarotas, spīdzinātas un barbariski nogalinātas. Sarkanarmieši (25. tanku brigādes 2. bataljons) bija darbojušies un rīkojušies kā nezin no kurienes uzradušies necilvēki vai arī no ķēdes norāvušies asinssuņi.
Neviens no padomju kara noziegumiem nav tik labi dokumentēts kā šis. Aculiecinieku ziņojumi runā tik skaidru valodu, ka tos apšaubīt ir visai grūti. Varam izlasīt prātam neaptveramas lietas. Runa ir par kailām sievietēm, kuras sistas krustā pie šķūņu durvīm, gan bērniem ar sadragātiem galvaskausiem, gan arī sirmgalvi, kurai nošķelta puse galvas.
Nemmersdorfa kļuva par Padomju Savienības brutālās atriebības politikas simbolu, kuru tā īstenoja, okupējot Austrumvāciju. Zvērības bija tik briesmīgas, ka to priekšā nobālēja pat mongoļu ordu izdarības 12. un 13. gadsimtā. Padomju diktators Josifs Staļins sekmīgi konkurēja ar Čingizhanu un Batiju. Katrā ziņā vairāki amerikāņu militārie vadītāji un politiķi (piemēram, pazīstamais diplomāts Džordžs Kenans) savās atmiņās padomju karaspēka rīcību pret vācu civiliedzīvotājiem salīdzina tieši ar aziātisko ordu darbību. Tikpat tiešs ir britu karaspēka komandieris feldmaršals Bernards Montgomerijs. Viņa memuāros varam lasīt, ka "krievi tik tiešām bija necivilizēti aziāti”, kuru "rīcība izsauca mūsos riebumu”.
Nemmersdorfas asinspirts ievadīja vāciešu vēsturē jaunu posmu. Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss nosūtīja uz ciemu kinooperatorus, lai tie nofilmētu pastrādātās zvērības. Šaušalīgos kinohronikas kadrus ar sešdesmit divām izvarotām un noslepkavotām ciema sievietēm un meitenēm noskatījās daudzi Vācijas iedzīvotāji, kuros radās paniskas bailes no krieviem. Sākās spontāna un stihiska bēgļu kustība.
Divu mēnešu laikā gandrīz 8,5 miljoni vāciešu valsts austrumu novados aizbēga no mājām. Tā bija lielākā paniskā migrācija pasaules vēsturē.
Nekādas žēlastības un pretimnākšanas
Padomju karavīru rīcība uzbrukuma laikā bija tik barbariska, ka to nav pat vērts mēģināt izskaidrot. Tūkstošiem vācu bēgļu gāja bojā – tika noslīcināti, nošauti vai gluži vienkārši sašķaidīti zem padomju tanku kāpurķēdēm. Daudzo aculiecinieku ziņojumi vienkārši stindzina asinis. "Tēvs nošauj mani!” lūdzas kāda neglābjami sakropļota vācu meitene pēc krievu tanku ietriekšanās bēgļu pajūgu kolonnā Osterodes rajonā (Austrumprūsija) 1945. gada 19. janvārī. Viņai piebalso tikpat smagi cietušais brālis: "Jā, tēvs, es arī nevaru ilgāk gaidīt.” Tēvs, raudot: "Pagaidiet vēl mazliet, bērni.”
Jau padomju iekarotajās vācu teritorijās izplatīta parādība bija civiliedzīvotāju, it īpaši labāk situēto, vienkārša noslepkavošana. Sarkanarmieši parasti nogalināja arī vīriešus, kuri mēģināja aizstāvēt savas sievas un meitas. Nošāva nacistu partijas biedrus, vietējo zemnieku vadītājus. Bieži vien par upuriem kļuva policijā dienējošie, visi, kas nēsāja uniformas – vienalga, vai viņi bija dzelzceļnieki, pasta darbinieki, ugunsdzēsēji vai mežsargi.
Arī laupīšanas mērogi bija grūti aptverami. Laupīja visu iespējamo, bet, ko nevarēja nolaupīt, to iznīcināja. Vācu vēsturnieks Hubertuss Knabe darbā "Atbrīvošanas diena?” norāda: "Apbruņoti sarkanarmieši nodriskātās un netīrās formās lauzās iekšā mājās un dzīvokļos, lai bailēs sastingušajiem vāciešiem atņemtu pulksteņus, laulības gredzenus un citas vērtslietas.”
Neiedomājami smagi cieta Vācijas austrumu novadu sievietes, kuras padomju karavīri pakļāva briesmīgai varmācībai un sadistiskai pazemošanai. Visu vecumu meitenes un sievietes visbiežāk piemeklēja grupveida izvarošana. Atļaušos tikai vienu piemēru! Kādā ziņojumā uz Maskavu bija norādīts – daudzi vācieši apgalvo, ka "sarkanarmieši izvarojuši visas sievietes, kas palikušas Autrumprūsijā”, un pieminēts fakts, ka vācietes, kas atradās Špaleitenā, mēģinājušas izdarīt pašnāvību. Padomju izmeklētāji nopratināja dzīvas palikušās. Lūk, ko pastāstīja viena no viņām – Emma Korna: "3. februārī pilsētā ienāca sarkanās armijas frontes vienības. Sarkanarmieši nokāpa pagrabā, kur mēs slēpāmies, pavērsa ieročus pret mani un divām pārējām sievietēm un pavēlēja mums iet ārā, pagalmā. Pagalmā mani izvaroja divpadsmit zaldāti pēc kārtas. Citi zaldāti to pašu darīja ar abām manām kaimiņienēm.”
Upuru skaits
Grūti ir tieši pateikt, cik vācu civiliedzīvotāju aizgāja bojā Austrumvācijā padomju iebrukuma un orģiju rezultātā. Par to vēsturnieku rīcībā nav precīzu datu. Padomju avotos nogalināto vāciešu skaits fiksēts reti. Vācu iestādes daudzās vietās vairs nefunkcionēja. Taču aculiecinieku ziņojumi neatstāj vietu šaubām, ka padomju īstenotie kara noziegumi bija masveidīgi.
Vēstures literatūrā varam sastapt ziņas, ka kopumā Austrumvācijā bojā aizgāja aptuveni 2,5 miljoni civiliedzīvotāju (bēgļi, izdzītie un deportētie). Taču nereti izskan arī apgalvojumi, ka upuru skaits bija daudz lielāks.
Корделл Уокер — не только преданный друг, готовый пожертвовать ради товарища собственной жизнью, но и неумолимый враг, который сделает всё возможное и невозможное, чтобы преступник предстал перед законом. Он работает классическими методами, часто полагаясь на инстинкты, доставшиеся ему от индейских предков. У его партнёра Джеймса Триветта, более современный подход к расследованию преступлений. Рейнджерам помогают в их борьбе за справедливость СиДи Паркер — старый рейнджер, уже вышедший в отставку, и Алекс Кейхилл — адвокатесса, безумно влюблённая в Уокера.
На языке интернет пользователей «+100500» — ярко выраженное одобрение записи на форуме, в блоге, выложенного изображения или видео. Обзор самых смешных видеороликов рунета. Впервые в истории отечественного ТВ проект, снискавший невероятную популярность среди интернет-аудитории, выйдет в телевизионный эфир. Проект «+100500» появился год назад — стихийно, не ради денег и даже не ради славы. Ведущий программы Максим Голополосов, вдохновившись выпусками американского интернет-шоу Рэя Уильяма Джонсона «=3», решил, что сможет повеселить своих друзей не хуже.
МакГайвер талантливый ученый, тонкий психолог, пацифист. Ненавидит огнестрельное оружие. Его оружие — это смекалка и знания (из области физики, химии и психологии). Единственный его верный «напарник» — швейцарский армейский ножик.
Сериал "Вызов" повествует нам о планете Земля, после так называемых Бледных войн - противостояние землян и прилетевших на поселение инопланетян. На протяжении войны потери с обеих сторон достигли ужасающих масштабов, к тому же на планету по ошибке попали терраформирующие машины пришельцев, и тогда маленькая группа солдат поняла, что продолжать войну не имеет смысла, это приводит лишь к взаимному истреблению. Тогда они решают бросить вызов своим командирам, новость распространяется по цепной реакции и это приводит к перемирию между вотанцами и землянами. Сериал начинается с того времени, когда после первого перемирия проходит пятнадцать лет. Некий бывший солдат Нолан Джозеф вместе со своей приемной дочерью-инопланетянкой Айрисс, попадает в свой родной город Сент-Луис, вынужденно становясь защитником жителей городка на посту шерифа. Он становится жителем города, который теперь носит гордое название Вызов, где живет более шести рас, и ему предстоит борьба с силами, пытающимися уничтожить его с лица Земли.
Сериал рассказывает о Шоне Уолкере, обычном хорошем парне, который расследует загадочное исчезновение своей невесты Лейлы, что невольно приводит его к величайшему заговору в истории США. Поиски Шона затронут жизни группы незнакомцев, включая новоизбранного президента США Мартинеса; Софию, лидера таинственной группы заключённых; подозрительного тестя Шона. Всемирный заговор, который может изменить судьбы мира, неизбежно приведет их к столкновению в будущем.
В «Королях побега» рассказывается о необычной команде: приставы и бывшие беглецы предпринимают совместные усилия для поимки преступников, которые бежали из заключения. Чарли Дюшамп в исполнении Ласа Алонсо вместе с Реем Занкенелли, которого играет Доменик Ломбардоззи решают использовать нововведение в своей непростой работе: они привлекают к поимке преступников тех, кто уже сбегал из тюрьмы. Старые методы поиска изжили себя, и пора попробовать что-то новенькое.
Группа из семи человек, не знакомых друг с другом, просыпается в заброшенном городе. Каждый приходит в себя в комнате, запертой на ключ, откуда легко выйти. Повсюду развешены камеры слежения, 24 часа в сутки за участниками эксперимента ведется наблюдение. Никто из похищенных не связан между собой, они ломают голову над тем, каковы причины и цели того, что их свели вместе?Первой мыслью к спасению становится побег, однако после приближения к определенной черте замкнутого пространства пленник отключается, а затем все начинается по новой. Из очаровательного города с китайским ресторанчиком нет выхода — такова вторая мысль, которая сеет страх и панику. Потом пострадавшие понимают, что кто-то играет с ними в жестокую игру, и приходит единственно верное решение — сплотиться и начать самим разгадывать таинственную головоломку.
Главная героиня - детектив, которая не умеет сдерживать свои эмоции. Она крутит роман с мужчиной, который уже давно женат (впрочем, он не единственный), она все больше начинает выпивать и уже давно не верит в Бога. Она потеряла интерес к жизни, ей совершенно наплевать, что будет с ней и окружающими людьми (Грэйс все равно что будет с исчезнувшей десятилетней девочкой). Но однажды ее жизнь меняется: когда она была в состоянии алкогольного опьянения, то сбила насмерть человека, а потом перед ней появился ангел. Ангел прибыл на землю, чтобы передать Грэйс послание от господа, в котором он сообщает женщине, что дает ей еще один шанс...
Бо - это суккуб. Так как она выросла в человеческой семье, и понятия не имела о своем происхождении, считала себя уродом. А то, что она не умела контролировать свой голод, заставило ее стать беглянкой, за плечами которой много трупов. Но эти изменилось после того как клан Фэйри объяснил ей кто же она на самом деле. Так как она не хотела выбирать между кланами Света и Тьмы, она решила быть на стороне людей. Но она не одна в этом деле и ее помощники детектив-оборотень Дайсон, русская воровка Кензи и доктор Лорен, помогают ей.
В одном древнем королевстве у короля было три трона – на один из них – чёрного цвета, король сел только один раз. В этот день началась война. Три его дочери, Катерина, средняя Каролина и младшая Фантагиро, воспитывались в детстве по-разному. Две старшие девочки вышивали, учились готовить, как и полагается всем девочкам, а самая младшая изучала оружие и боевые искусства – с детства ей было известно её особое предназначение – спасти своё королевство от страшного врага. И как только её помощь понадобилась, она пошла воевать, хотя это было сделано против воли короля. Весь сериал рассказывает о приключениях смелой и отважной девушки с сердцем рыцаря. Ей пришлось пройти множество испытаний, победить всех врагов своей страны. И наградой ей стала большая любовь и честное имя героини.
Стив МакГарретт когда-то был офицером морского флота, а теперь работает простым полицейским детективом. Он вернулся в Оаху, для расследования убийства его отца. А после того как губернатор уговорит его новую команду штата Гавайи, остался на острове. Эта команда может действовать без лишних бюрократических заморочек, ведь у них есть иммунитет делать все нужное дабы поймать одну крупную дичь в городе.